Izcili cilvēki par grāmatām...
Kas kalpo grāmatām, tas kalpo garam; kas kalpo garam, tas kalpo pasaulei.
/E. Vildenbruhs/
Grāmatas nebūt nav maza daļa no laimes. Literatūra būs mana pēdējā kaislība.
/Fridrihs Lielais/
Grāmata spēj dzīvot tikai tad, ja tās gars tiecas pretī nākotnei.
/O. Balzaks/
Ne tie patiesi mīl grāmatas, kuri tās neaiztiekot glabā skapjos, bet tie, kuri dienu un nakti tur tās rokā. Erasms
Ar grāmatas palīdzību katram lasītpratējam ir dotas tiesības un iespēja ieiet gudrības karaļvalstī./S. Smails/
…Grāmata ir antropoloģisks fenomens, pēc savas būtības līdzvērtīgs riteņa izgudrošanai…grāmata ir pārvietošanās līdzeklis pieredzes telpā ar ātrumu, kas vienlīdzīgs lapaspuses pāršķiršanas ātrumam. I. Brodskis
Grāmatu man nekad nebūs par daudz, nekad neizliksies, ka tajās pārāk dažāda tematika. Es varbūt tās visas arī neizlasīšu, bet tās vienmēr būs pie manis, un, kas zina, kādus vēl nepazīstamus krastus ieraudzīšu, burādams pa zināmu jūru.
/Dž. Londons/
Visas grāmatas iedalāmas divās grupās: tādās, kas noder tikai vienai stundai, un tādās, kas noder visam mūžam. /Dž. Raskins
Senie grieķi esot teikuši, ka literatūru un mākslu nemaldīgi spējot vērtēt viens vienīgs kritiķis – laiks. Kura grāmata vai bilde tam patīk, tā pārdzīvo gadu gadus, to lasa un glabā paaudze pēc paaudzes./A. Skailis/
Kaut arī viņš grāmatas atstāja istabā, viņu gudrība tomēr nāca līdzi un veidoja ap viņu apburtu pasauli, kas viņa garā mirdzēja kā atmiņas par vasaras dienu, kad jau uznākusi tumsa./Č. Morgāns/
/Domu zibšņi : izcilu cilvēku izteikumi, dažādu tautu gudrības / sast. Haralds Voskis. - Rīga : Madris, 1999. - 255 lpp. – 176.- 191. lpp./
Lasīšana un sabiedrība
Grāmatu lasīšanai ir arī sociāla nozīme. Ne tikai tādēļ, ka daudz lasījis cilvēks rada labāku pirmo iespaidu ar savu plašo vārdu krājumu un zināšanām, kā arī ir labāk apguvis sociālās iemaņas. Izlasītās grāmatas ir arī lielisks sarunu temats gan neformālās sarunās, gan grāmatu klubos. Katru reizi, kad mēs sarunājamies par izlasītajām grāmatām, mēs paplašinām savu redzesloku un iepazīstam citus cilvēkus, kā arī uzlabojam paši savu prasmi diskutēt.
Lasīšana un domāšana
Zinātnieki ir pierādījuši, ka lasīšana padara gudrāku un uzlabo analītisko domāšanu. Tāpat daudz lasījuši cilvēki labāk orientējas arī vienkāršos, praktiskos ikdienas jautājumos, piemēram, labāk pārzina medicīnas un vēstures pamatus. Viņi arī izsaka precīzākus minējumus par dažādiem statistikas datiem (piemēram, musulmaņu skaitu pasaulē), kamēr regulāra TV skatīšanās bieži vien rada pretēju efektu – tie, kas bieži skatās TV, atbildēs kļūdās daudz biežāk.
Interesanti, ka gandrīz jebkurā grāmatā – ieskaitot par bērnu grāmatas – reti un neparasti vārdi tiek izmantoti daudz biežāk nekā ikdienas sarunā. Tādējādi lasīšana paplašina vārdu krājumu un to izpratni, veicina spēju precīzi izteikties un saprast citus. Šis efekts saglabājas, cilvēkam pieaugot un novecojot.
Būtiski ir mācīt bērnus lasīt – arī tie bērni, kas sākotnēji nav uzrādījuši labus rezultātus, ar laiku kļūst par aizrautīgākiem lasītājiem un gūst no tā būtisku labumu. Kopumā, jo vairāk cilvēks lasa, jo vairāk viņš lasīs arī nākotnē.Pilns pētījums šeit
Lasīšana un personība
Lasīšana palīdz sasniegt arī emocionālo briedumu. Iejūtoties citu cilvēku emocijās, pieredzē un izvēlēs, lasītājs spēj „uztrenēt” šo emociju, gluži kā lidmašīnas simulators palīdz trenēt pilotus. Vairāk lasījuši cilvēki precīzāk uztver un interpretē citu cilvēku emocijas un labāk izprot to saskarsmes nozīmi un slēptos ziņojumus. Šie rādītāji ir augstāki lasītājiem vispār, un daiļliteratūras lasītājiem jo īpaši. Lasīšanas radītā emocionālā pieredze palīdz attīstīt un mainīt lasītāja personību. Lasītājs pārņem personības elementus no lasītā teksta varoņiem, tādējādi „iekustinot” savu personību, padarot to elastīgāku.
Lasiet rakstu šeit
Nevar noliegt arī lasīšanas nomierinošo iedarbību – uz brīdi atsakoties no saviem mērķiem un raizēm un pieņemot stāsta varoņu dzīves skatījumu, ir iespējams atbrīvoties no stresa un saspringuma, mazināt raizes un vienlaikus meklēt citus risinājumus savām problēmām.
Interesanti fakti par grāmatu!
Kas kalpo grāmatām, tas kalpo garam; kas kalpo garam, tas kalpo pasaulei.
/E. Vildenbruhs/
Grāmatas nebūt nav maza daļa no laimes. Literatūra būs mana pēdējā kaislība.
/Fridrihs Lielais/
Grāmata spēj dzīvot tikai tad, ja tās gars tiecas pretī nākotnei.
/O. Balzaks/
Ne tie patiesi mīl grāmatas, kuri tās neaiztiekot glabā skapjos, bet tie, kuri dienu un nakti tur tās rokā. Erasms
Ar grāmatas palīdzību katram lasītpratējam ir dotas tiesības un iespēja ieiet gudrības karaļvalstī./S. Smails/
…Grāmata ir antropoloģisks fenomens, pēc savas būtības līdzvērtīgs riteņa izgudrošanai…grāmata ir pārvietošanās līdzeklis pieredzes telpā ar ātrumu, kas vienlīdzīgs lapaspuses pāršķiršanas ātrumam. I. Brodskis
Grāmatu man nekad nebūs par daudz, nekad neizliksies, ka tajās pārāk dažāda tematika. Es varbūt tās visas arī neizlasīšu, bet tās vienmēr būs pie manis, un, kas zina, kādus vēl nepazīstamus krastus ieraudzīšu, burādams pa zināmu jūru.
/Dž. Londons/
Visas grāmatas iedalāmas divās grupās: tādās, kas noder tikai vienai stundai, un tādās, kas noder visam mūžam. /Dž. Raskins
Senie grieķi esot teikuši, ka literatūru un mākslu nemaldīgi spējot vērtēt viens vienīgs kritiķis – laiks. Kura grāmata vai bilde tam patīk, tā pārdzīvo gadu gadus, to lasa un glabā paaudze pēc paaudzes./A. Skailis/
Kaut arī viņš grāmatas atstāja istabā, viņu gudrība tomēr nāca līdzi un veidoja ap viņu apburtu pasauli, kas viņa garā mirdzēja kā atmiņas par vasaras dienu, kad jau uznākusi tumsa./Č. Morgāns/
/Domu zibšņi : izcilu cilvēku izteikumi, dažādu tautu gudrības / sast. Haralds Voskis. - Rīga : Madris, 1999. - 255 lpp. – 176.- 191. lpp./
Lasīšana un sabiedrība
Grāmatu lasīšanai ir arī sociāla nozīme. Ne tikai tādēļ, ka daudz lasījis cilvēks rada labāku pirmo iespaidu ar savu plašo vārdu krājumu un zināšanām, kā arī ir labāk apguvis sociālās iemaņas. Izlasītās grāmatas ir arī lielisks sarunu temats gan neformālās sarunās, gan grāmatu klubos. Katru reizi, kad mēs sarunājamies par izlasītajām grāmatām, mēs paplašinām savu redzesloku un iepazīstam citus cilvēkus, kā arī uzlabojam paši savu prasmi diskutēt.
Lasīšana un domāšana
Zinātnieki ir pierādījuši, ka lasīšana padara gudrāku un uzlabo analītisko domāšanu. Tāpat daudz lasījuši cilvēki labāk orientējas arī vienkāršos, praktiskos ikdienas jautājumos, piemēram, labāk pārzina medicīnas un vēstures pamatus. Viņi arī izsaka precīzākus minējumus par dažādiem statistikas datiem (piemēram, musulmaņu skaitu pasaulē), kamēr regulāra TV skatīšanās bieži vien rada pretēju efektu – tie, kas bieži skatās TV, atbildēs kļūdās daudz biežāk.
Interesanti, ka gandrīz jebkurā grāmatā – ieskaitot par bērnu grāmatas – reti un neparasti vārdi tiek izmantoti daudz biežāk nekā ikdienas sarunā. Tādējādi lasīšana paplašina vārdu krājumu un to izpratni, veicina spēju precīzi izteikties un saprast citus. Šis efekts saglabājas, cilvēkam pieaugot un novecojot.
Būtiski ir mācīt bērnus lasīt – arī tie bērni, kas sākotnēji nav uzrādījuši labus rezultātus, ar laiku kļūst par aizrautīgākiem lasītājiem un gūst no tā būtisku labumu. Kopumā, jo vairāk cilvēks lasa, jo vairāk viņš lasīs arī nākotnē.Pilns pētījums šeit
Lasīšana un personība
Lasīšana palīdz sasniegt arī emocionālo briedumu. Iejūtoties citu cilvēku emocijās, pieredzē un izvēlēs, lasītājs spēj „uztrenēt” šo emociju, gluži kā lidmašīnas simulators palīdz trenēt pilotus. Vairāk lasījuši cilvēki precīzāk uztver un interpretē citu cilvēku emocijas un labāk izprot to saskarsmes nozīmi un slēptos ziņojumus. Šie rādītāji ir augstāki lasītājiem vispār, un daiļliteratūras lasītājiem jo īpaši. Lasīšanas radītā emocionālā pieredze palīdz attīstīt un mainīt lasītāja personību. Lasītājs pārņem personības elementus no lasītā teksta varoņiem, tādējādi „iekustinot” savu personību, padarot to elastīgāku.
Lasiet rakstu šeit
Nevar noliegt arī lasīšanas nomierinošo iedarbību – uz brīdi atsakoties no saviem mērķiem un raizēm un pieņemot stāsta varoņu dzīves skatījumu, ir iespējams atbrīvoties no stresa un saspringuma, mazināt raizes un vienlaikus meklēt citus risinājumus savām problēmām.
Interesanti fakti par grāmatu!
Pati pirmā grāmata iespiesta mehāniskā veidā ir J. Gutenberga Bībele, izdota 1455. g.
Pati lielākā grāmata pasaulē – „Super grāmata”, sver 252,6 kg un ir 2,74 Х 3,07 m liela. Tā tika izdota Denverā, Kolorado štatā, ASV ,1976. gadā.
Pats dārgākais ilustrētais rokraksts – „Leičestera kodekss”, ko sarakstījis Leonardo da Vinči. Tas tika pārdots 1994.g. izsolē Ņujorkā par 30,8 miljoniem dolāru.
Lielākā enciklopēdija pasaulē ir universālā ilustrētā Eiro – Amerikāņu enciklopēdija. 1983. gadā enciklopēdija sastāvēja no 104 sējumiem. Tās cena 2325 tūkstoši dolāru.
Pati pirktākā grāmata pasaulē – Bībele. Laika periodā no 1815 – 1999. g. pārdoti 3,88 miljardi eksemplāru.
Pats dārgākais izdevums, kas 1998. gadā 8. jūlijā izsolē pārdots Londonā ir Džefrija Čosera „Kenterberijas stāsti”. Tas maksāja 7 394 000 dalārus. Šī grāmata izdota 1477. gadā un tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem un labākajiem literatūras darbiem Anglijā.
Francijā iznāca avīze, kura tika drukāta ar ēdamu krāsu uz plāni izrullētas mīklas. Izlasi jaunumus un apēd. Cita franču avīze tika iespiesta uz plānas gumijas, lai to varētu lasīt peldoties.
Viena no Spānijas avīzēm tika drukāta ar izgaismotiem burtiem, lai to varētu lasīt tumsā.
Anglijā papīra vietā tika izmantots audums, un avīze pēc izlasīšanas tika izlietota kā kabatas lakatiņš.
Austrālijā tika izdota grāmata, kurā tika nodrukāti 68 stāsti, katrs uz savas krāsas papīra.
Pati vecākā pasaules bibliotēka – tā ir Nivejas cara Asšurbanipala māla grāmatu kolekcija VII gs. p. m. ē.
Pati lielākā bibliotēka pasaulē – ASV Kongresa bibliotēka Vašingtonā.
Pati lielākā bibliotēka Latvijā – Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Grāmatu tops
Grāmatu tops Jāņa Rozes grāmatnīcās TOPS
