Latviešu literatūra

LATVIJAS GRĀMATIZDEVĒJU ASOCIĀCIJAS BIEDRU SARAKSTS





Tulkojumi
Taču arī kopš laikiem, kad dzīvojām zem cara sceptera vai padomju sirpja, mēs paplašinājām savu pasaules redzējumu. Tā ir skaitliski mazo tautu īpašība. Mēs vienmēr esam interesējušies par to, kas notiek pie citiem. Mums ir nepieciešams to zināt, ka uz šīs pasaules neesam vieni, ka mums ir daudz līdzīgi domājošo. Mūsu kā mazas tautas labākā īpašība ir liela tolerance, kādu tā sauktajās lielajās tautās grūti atrast. Pašsaglabāšanās nolūkos mēs zinām daudz valodu. Tās mums vienkārši jāzina. Varam lasīt oriģinālā, un, sajūtot garīgu radniecību, bez grūtībām pārtulkojam vai atdzejojam. Zinājāt, ka Gētes Faustu Rainis latviski atdzejojis labskanīgāk, nekā pats Gēte bija sacerējis? Ka Viļa Plūdoņa tulkotais Nīčes "Tā runāja Zaratustra" arī Latvijā iešūpoja jaunatni pašapziņas meklējumiem?
Visvairāk starpkaru periodā tika tulkoti mums mentāli līdzīgie Skandināvijas autori. Sāgas un ziemeļzemju dzimtu hroniku sējumus esam iztulkojuši! Vēl tagad Knuta Hamsuna darbi glabājas latviešu mājās. Vēl mūs par labiem tulkojumiem var pieminēt vācu un krievu rakstnieki. Dažādu laikmetu, dažādu rokrakstu autoru jaunākie darbi tika iztulkoti, vēl tikko kā parādījušies apgādos. Par to, ka tulkoja franču literatūru, mūsu tulkotājas Ievu Lasi, Elzu Stērsti uz divdesmit pieciem gadiem aizsūtīja uz Sibīrijas nāves lēģeriem.

Laikā, kad patērētājsabiedrību veidojošie PR magi iesaka labticīgajai civilizācijai runāt kādās piecās sešās valodās, mēs protestējam. Mums interesē tā saukto mazo tautu literatūra – mūsu dzejnieki un tulkotāji Uldis Bērziņš, Pēters Brūvers, Knuts Skujenieks atdzejo senebreju psalmus un rakstus, tuviešu šamaņu rituāldziesmas, Krimas tatāru tautasdziesmas. Mēs tulkojam no mūsu kaimiņu leišu un igauņu valodas.

Projekts "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja Ventspilī" aizsākts ar mērķi izveidot daudzfunkcionālu mūsdienīgu radošo rezidenču centru, kā arī nodrošināt piemērotu vidi un iespējas dažādu valstu profesionālo rakstnieku un tulkotāju darbam un pieredzes apmaiņai.

  
Dramaturģija
Kopš latviešu dramaturģijas rašanās sākuma – Ādolfa Alunāna pirmajām dziesmuspēlēm, mums patīk kamerdarbi. Kad dramaturgs neiziet laukā no latviešu literatūrā tik atpazīstamajām robežām – vides, savas sētas, mājas, zemes, pagasta, pils –, mērogs ir viens. Taču mēs sākām vērienīgi – ar dzejnieces Aspazijas milzu opusiem par latvju tautas vēsturi, sieviešu emancipāciju un dižiem mērķiem. Mūsu dzejniekam Rainim lugās darbojās tikai varoņi, pārcilvēki vai arī tādi, kuru skatieni bija vērsti tautas un cilvēces attīstības nākotnē.
Pilnu rakstu lasi šeit
Proza
Kopš jaunlatviešu laikiem mēs vēl joprojām meklējam latvisko identitāti. Kopš 1879. gada, kad tika publicēts brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki", mēs iezīmējām pāreju no tautiski romantiskās pagātnes apjūsmošanas uz reālistiskas īstenības atspoguļošanu. Mūsu proza bija atmodinājusi nacionālo pašapziņu.

Mūsu literatūrā dominē pozitīvā ideāla cildināšana. Reprezentējam latviešu darba tikumu, godīgumu, žēlsirdību, dvēseles atvērtību, bet sirdsšķīstais ļaužu ideāltips tiek vazāts kā kanons un piegrieztne, kas ieteicama latvisko pamatvērtību tiražēšanai vai katrā klasiķu Andrieva Niedras, Andreja Upīša un pat bestselleru rakstnieka Viļa Lāča romānā. To prozaiķu darbus, kuri rakstījuši nedidaktiski, ievērojot zelta griezumu, tos mēs iesakām izlasīt kā neatklātas pērles pasaules literatūras šedevru rotā Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Jāņa Ezeriņa proza.
Pilnu rakstu lasi šeit

 

Dzeja

Mūsu Pirmais dzejnieks bija zemnieks Ķikuļu Jēkabs, kurš 1777. gadā sarakstīja dziesmas sava laikmeta tradīciju garā. Kopš tiem laikiem mēs vienmēr esam ļoti godājuši savus dzejniekus, jo tieši viņi ir tie, kuri pateikuši to, ko mēs domājam. Dzejnieki par patiesības teikšanu ir sodīti dažnedažādos veidos, bet morālo gandarījumu vienmēr esam viņiem devuši, arī pieminot pēc nāves. Dzejnieki ir mūsu gara varoņi – Andrejs Pumpurs kā pirmā latviešu eposa Lāčplēsis autors, Eduards Veidenbaums, Jānis Poruks, Kārlis Skalbe.
Pilnu rakstu lasi šeit

Latviešu literatūra


Pirmo grāmatu latviešu valodā – protestantu mācītāju mesu pierakstus sadedzināja 1525. gadā, tautai nedodot lasīt, un tieši šo gadu pasludināja par latviešu grāmatniecības sākuma gadu. Tādas literatūras, kāda ir mums, latviešiem, citur nav. Katru latviešu literātu mērām pēc vienas olekts – ja autors spēj runāt par Mūžību un Nāvi, tikai tad tas ir ģeniāls vai vismaz ievērības cienīgs! Mēs esam maza tauta, bet tieši tāpēc mūsu domas atvēziens ir milzīgs. Cita mēroga mums nemaz nedrīkst būt. Plašākā nozīmē mums neinteresē mīlasstāstiņi vai trilleri. Ir uzskats, ka detektīvus rakstīt skaitās pazemojoši, lai arī tos ļoti lasa vienkāršais lasītājs. Tieši tāpēc latviešu literāti, vēl neuzsākuši rakstīt, jau raksta Mūžībai. Kad grāmatas iznāk, latviešu literatūras kritiķi vienmēr norāda uz rakstītāju zemo domas lidojumu. Ej, nu nokļūsti līdz Mūžībai...

Latviešu literatūras lasītāji diemžēl arī noveco. Cītīgāku lasītāju, tādu tanti pusmūža gados, vairs neaizrauj tas, ko raksta jaunie literāti. Metuzālisma sindroms iespaido rakstniekus – viņi tad nu arī vairāk gremdējas pagātnē un raksta dzimtas vēstures.

Trešā mūsu literatūras visjaukākā pazīme ir vārdu kari starp Latvijā dzīvojošajiem rakstītājiem un trimdas latviešu literātiem. Tagad, kad atvēries dzelzs priekškars, mēs sākam pamazām tuvināties. Bet vairāk nekā piecdesmit gadu no padomju okupantiem izglābušies un pasaulē aizdevušies latviešu literāti uzskatīja, ka padomizēti bija visi etniskajā Latvijā palikušie rakstītāji, kas ar vārdu kalpoja okupantu režīma slavināšanai. Latvijā palikušie, savukārt, atļāvās aizrādīt, ka trimdinieki nebeidz aprakstīt vaidus par izdzīšanu no Paradīzes Latvijas un apjūsmo baltos bērzus, patriarhālo tēva sētu, kura padomju laikā izputināta. Sentimentāls nacionālisms ir atbaidījis ikvienu, bet tas kādu laiku vējoja mūsu literatūrā.

Kas raksturo latviešu literātus? Tā ir mūsu tieksme jau no dzejnieka Raiņa un dekadentu laikiem mainīt latviešu literatūru! Vai mūs ir skāris būra efekts, tāds ieslodzījuma efekts, to rādīs laiks. Būrī piecdesmit okupācijas gadus pārtikām no esošā, un tomēr ne! Latviešu literātiem bija jāmācās melot vai klusēt, vai nav briesmīgi?

Latvietim ir līdzība ar redīsu – abi divi no ārpuses sarkani, vidū balts. Mēs palikām balti, sarkani nepārslāvojāmies, un literatūra bija tā, kas mums deva glābiņu. No latviešu literātu puses tā bija sīksta, klusa, ietiepīga turēšanās pie tā, kas pašiem savs, no padomju režīma puses tā bija visa krieviskā/komunistiskā uzspiešana. Mums zēla cenzūra, bet pašsaglabāšanās instinkta vadīta, darbojās pašcenzūra. Un tomēr tieši šajā laikā, ko varam nosaukt par "ar vīkšķi aizbāztās mutes periodu", radās darbi, kas Mūžības priekšā mūs neapkauno.

Interesi par latviešu literatūras dzīvotspēju apliecina divi svētki – Dzejas dienas septembrī un Prozas lasījumi decembrī. Varam gandarīti secināt, ka mūsu latviešu literatūra vēl dzīva, jo šajos svētkos Dzejai un Prozai zāles vienmēr klausītāju pārpildītas.
  Saites
Latvijas Literatūras centrs - [LV] [EN]
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts - [LV] [EN]
Vizuālo mākslu žurnāls "Studija" - [LV] [EN]
Krišjāņa Barona dainu skapis - [LV]
Literatūras un filosofijas portāls 1/4 satori - [LV]
Latviešu literatūra vācu valodā - [DE]
Dzejas dienas - [LV] [EN] [RU]
Latviešu teksti datortīklā - [LV]
Latvijas Rakstnieku savienība - [LV]
Latvijas grāmatizdevēju asociācija - [LV] [EN]
Lirika - [LV]
LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija - [LV] [EN]
Mūzikas saule - žurnāls - [LV]
Ventspils māja - [LV] [EN] [FR] [RU] [DE]
Starptautiskā bērnu un jaunatnes grāmatu padome - [EN]
Izdevniecība "Nordik" - [LV] [EN]
Jāņa Rozes grāmatnīcas interneta veikals - [LV] [EN]
Laupītāji - [EN]
Rainis - [LV] [EN] [RU]
Izdevniecība "AGB" - [LV]
Zenta Mauriņa - [LV] [EN] [RU]
Izdevniecība "liels un mazs" - [LV]
Latvijas Rakstnieku savienība - [LV]
Valsts aģentūra "Kultūras informācijas sistēmas" - [LV]
Radošā apvienība "Orbīta" - [RU]
Izdevniecība "Grandma’s Stories LTD" - [EN]
Latvijas bibliotēku portāls - [LV]
Prozas lasījumi - [LV]
Baltijas Grāmatu svētki - [LV] [EN]
O!VĀCIJA - Vācijas kultūras mēnesis Latvijā - [LV] [DE]
Nevalstiskās organizācijas "Culturelab" mājas lapa - [LV] [EN]
Valsts valodas aģentūra - [LV]
Eiropas Digitālā bibliotēka Europeana - [EN]
Latvijas kultūras kanons - [LV]
Latviešu literatūras interneta bibliotēka - [LV]
Jesajas Berlina 100.dzimšanas dienai veltīto pasākumu nedēļa Rīgā - [LV] [EN]
"7 vēstules Rīgai" - [LV]
Anetes Meleces mājaslapa - [LV] [EN]
Apgāds "Mansards" - [LV]
Grāmatnīca Lukabuka - [LV]
Apgāds "Kontinents" - [LV]